Ziemassvētku nozīme

Īsto Ziemassvētku nozīmi es atklāju daudzus gadus atpakaļ. Es biju vientuļā māte savai trīsgadīgajai meitiņai. Biju pārgurusi no finansiālā sloga. Neskaitāmas reizes es izlaidu maltītes, lai tikai varētu nodrošināt pilnvērtīgu uzturu viņai.

Katrs vecāks vēlas savam bērnam dot labāko, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka mana sirds lūza vai pušu saprotot, ka šajos Ziemassvētkos man nebūs dāvanu, ko pasniegt savai meitiņai. Apzinoties skarbo realitāti un vilšanos, ko viņa varētu piedzīvot Ziemassvētku rītā, es nolēmu viņai pateikt, ka Ziemassvētku vecīša nav. Nevainīgām bērna acīm viņa raudzījās manī un mīļi teica:
"Tas nekas mammīt! Tu vienkārši vari iesaiņot kādas no manām mantiņām un nolikt zem eglītes. Es būšu jau aizmirsusi, ka man tās ir bijušas."
Biju pārsteigta par viņas saprātīgo reakciju. Lai viņai būtu jautrāk, es piedāvāju iesaiņot kādas no manām lietām, lai arī viņa varētu man pasniegt dāvanas. Ziemassvētku vakaru mēs pavadījām vienos smieklos. Atverot dāvanas mēs tēlojām pārsteigumu un katru reizi teicām: "O, tas ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs!"
Vēlāk vakarā, kad mana meitiņa jau saldi gulēja, es raudāju gaužas asaras par situāciju, kurā biju. Un tieši tajā brīdī es sapratu, ko Dievs caur manu meitiņu šajā vakarā man atklāja - Ziemassvētki nav dāvanas, bet gan tā mīlestība, kurā dalāmies. Jo tieši tā atspoguļo to mīlestību, kādu Kristus jūt pret mums.
Nākošais gads nebija diži labāks. Pienāca Ziemassvētki un mēs ar meitu devāmies uz baznīcu, lai pielūgtu To, kura dzimšanas dienu mēs svinējām. Pārnākot mājās uz mūsu pārvietojamās mājas sliekšņa stāvēja maiss. Es nodomāju, ka kāds ir atstājis savu miskasti pie mūsu durvīm un jau grasījos dusmoties, kad pamanīju, ka uz maisa ir uzrakstīts manas meitas vārds. Maisā bija krāsojamās grāmatas, skaistas kleitas, saldumi un rotaļlietas.
Ja jūs kādreiz domājat, vai jūsu ziedojumam ir nozīme, tad ziniet - IR! Lai arī es zinu, ka Jēzus ir īstais svētku iemesls, šīs dāvanas sniedza lielu atvieglojumu un mieru mātei, kura nespēja neko atļauties savam bērnam. Un tās sniedza milzu prieku bērnam, kurš necerēja neko saņemt.
Tas, kurš sarūpēja šīs dāvanas, bija kā Jēzus sūtnis mums.
Ir pagājuši piecpadsmit gadi kopš tās dienas. Mums šobrīd ir daudz vairāk, nekā cerējām. Bet aizvien mēs abas atceramies tos Ziemassvētkus, kā labākos mūsu mūžā.
(Heidi Stjuarte)
Varbūt arī Tev šie Ziemassvētki nav tādi, kādus gribētu.
Varbūt arī Tu esi finansiālās grūtībās un nevari atļauties saviem bērnam to, ko vēlētos.
Varbūt Tu piedzīvo bēdas, sāpes un skumjas prieka vietā.
Ja Tu neaizmirsīsi to, Kurš ir šo svētku patiesais iemesls, un meklēsi Viņu, tad zini, ka Viņš pats ir apsolījis parūpēties par pilnīgi visu, kas Tev ir nepieciešams. (Lūkas 12:25-31)
Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.
(Filip.4:19)
Bet, ja esi starp tiem, kuriem ir pietiekoši, tad zini, ka Dievs Tev dod, lai Tu varētu būt Jēzus sūtnis kādam, kurš ir trūkumā.
Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.
(2.Korin.9:8)
Svētīgus Ziemassvētkus!

Sācies klusais gaidīšanas laiks

Tā būs ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes un nenāk pie Manis nepiepildīts, bet gan dara, ko Es esmu gribējis, paveic to, kādēļ Es to sūtīju. (Jes 55:11)

Arī mūsu draudzē, gluži kā visā pasaulē izskanējusi ADVENTA 1.svētdiena.
''Ak, nāci, nāci, Dievs, pie mums un esi mūsu patvērums'' dziedāja draudze.
Šodien sākas jauns Baznīcas gads, par to LELB publikācijā:

"Baznīcas liturģiskais gads veidots, lai palīdzētu cilvēkam raudzīties uz Dieva apvāršņiem, tā visu gadu turot garīgo pasauli savu acu priekšā. Baznīcas gads nesakrīt ar astronomisko gadu, tas nesākas 1. janvārī, bet gan 4. svētdienā pirms Ziemassvētkiem, ar pirmo Adventa svētdienu. Baznīcas gada attiecības ar astronomisko gadu ir tādas pašas kā mūsu dvēseles attiecības ar mūsu fizisko ķermeni. Baznīcas gads savā ziņā ir laicīgā gada dvēsele. Baznīcas gadalaiki, līdzīgi dievkalpojumam, radušies, lai veicinātu cilvēka sastapšanos ar Dievu.

Kāds ir Baznīcas gada uzdevums? Baznīcas gads ir gadu ilga meditācija un sekošana līdzi Kristum, sākot no viņa dzimšanas gaidīšanas laika šai pasaulē. Tas ir ceļš kopā ar viņu no viņa piedzimšanas līdz krustā sišanai, augšāmcelšanās rītam, debesīs uzņemšanai un Svētā Gara došanai.

Kā mums palīdz sekošana līdzi Baznīcas gadam, piemēram, Adventa laikam, Ciešanu laikam, Lieldienu laikam? Tas ļauj ieraudzīt, ka šis gads nav vis vienmuļa stāvēšana uz vietas, bet gan secīga kustība pa visiem būtiskākajiem un svarīgākajiem tematiem, par kuriem runā Jaunā Derība un kas saistīti ar Kristus dzīvi. Kristus dzīve ir atbilde uz mūsu dzīves jautājumiem, atbilde uz jautājumu par laika jēgu.

Baznīcas gads sākas ar Adventa laiku - četru nedēļu ilgu Kristus gaidīšanas laiku, pirmsziemassvētku laiku. Tas tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai mūsu pasaulē. Adventa laika krāsa ir violetā, norādot, ka gaidāma ķēniņa ierašanās, kā arī uzsverot gavēņa laika nozīmi.

Ziemassvētku laiks ilgst no 24. decembra vakara (nakts) līdz Zvaigznes dienai jeb Atspīdēšanas dienai - 6. janvārim. Tas ilgst 12 dienas un 12 naktis. Šis svētais laiks, kad mēs esam aicināti pārdomāt Kristus piedzimšanas brīnumu, norāda uz procesu, kurā Kristus mūs atkal no sadalītiem cilvēkiem dara par viengabalainiem, vienojot mūsu sirdi un prātu. Ziemassvētki ir notikums mūsu sirdij un prātam, jūtām un apziņai, īsi sakot, – visam cilvēkam. Ziemassvētku laika vidū sākas Jaunais gads – 1. janvāris. Tas iezīmē kādu interesantu akcentu: mūsu dzīvē kas patiesi jauns var sākties tikai tad, ja esam piedzimuši garīgi."

Pārpublicēts no LELB.lv