Ziemassvētku nozīme
Īsto Ziemassvētku nozīmi es atklāju daudzus gadus atpakaļ. Es biju vientuļā māte savai trīsgadīgajai meitiņai. Biju pārgurusi no finansiālā sloga. Neskaitāmas reizes es izlaidu maltītes, lai tikai varētu nodrošināt pilnvērtīgu uzturu viņai.
Katrs vecāks vēlas savam bērnam dot labāko, tāpēc nebija nekāds brīnums, ka mana sirds lūza vai pušu saprotot, ka šajos Ziemassvētkos man nebūs dāvanu, ko pasniegt savai meitiņai. Apzinoties skarbo realitāti un vilšanos, ko viņa varētu piedzīvot Ziemassvētku rītā, es nolēmu viņai pateikt, ka Ziemassvētku vecīša nav. Nevainīgām bērna acīm viņa raudzījās manī un mīļi teica:
"Tas nekas mammīt! Tu vienkārši vari iesaiņot kādas no manām mantiņām un nolikt zem eglītes. Es būšu jau aizmirsusi, ka man tās ir bijušas."
Biju pārsteigta par viņas saprātīgo reakciju. Lai viņai būtu jautrāk, es piedāvāju iesaiņot kādas no manām lietām, lai arī viņa varētu man pasniegt dāvanas. Ziemassvētku vakaru mēs pavadījām vienos smieklos. Atverot dāvanas mēs tēlojām pārsteigumu un katru reizi teicām: "O, tas ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs!"
Vēlāk vakarā, kad mana meitiņa jau saldi gulēja, es raudāju gaužas asaras par situāciju, kurā biju. Un tieši tajā brīdī es sapratu, ko Dievs caur manu meitiņu šajā vakarā man atklāja - Ziemassvētki nav dāvanas, bet gan tā mīlestība, kurā dalāmies. Jo tieši tā atspoguļo to mīlestību, kādu Kristus jūt pret mums.
Nākošais gads nebija diži labāks. Pienāca Ziemassvētki un mēs ar meitu devāmies uz baznīcu, lai pielūgtu To, kura dzimšanas dienu mēs svinējām. Pārnākot mājās uz mūsu pārvietojamās mājas sliekšņa stāvēja maiss. Es nodomāju, ka kāds ir atstājis savu miskasti pie mūsu durvīm un jau grasījos dusmoties, kad pamanīju, ka uz maisa ir uzrakstīts manas meitas vārds. Maisā bija krāsojamās grāmatas, skaistas kleitas, saldumi un rotaļlietas.
Ja jūs kādreiz domājat, vai jūsu ziedojumam ir nozīme, tad ziniet - IR! Lai arī es zinu, ka Jēzus ir īstais svētku iemesls, šīs dāvanas sniedza lielu atvieglojumu un mieru mātei, kura nespēja neko atļauties savam bērnam. Un tās sniedza milzu prieku bērnam, kurš necerēja neko saņemt.
Tas, kurš sarūpēja šīs dāvanas, bija kā Jēzus sūtnis mums.
Ir pagājuši piecpadsmit gadi kopš tās dienas. Mums šobrīd ir daudz vairāk, nekā cerējām. Bet aizvien mēs abas atceramies tos Ziemassvētkus, kā labākos mūsu mūžā.
(Heidi Stjuarte)
Varbūt arī Tev šie Ziemassvētki nav tādi, kādus gribētu.
Varbūt arī Tu esi finansiālās grūtībās un nevari atļauties saviem bērnam to, ko vēlētos.
Varbūt Tu piedzīvo bēdas, sāpes un skumjas prieka vietā.
Ja Tu neaizmirsīsi to, Kurš ir šo svētku patiesais iemesls, un meklēsi Viņu, tad zini, ka Viņš pats ir apsolījis parūpēties par pilnīgi visu, kas Tev ir nepieciešams. (Lūkas 12:25-31)