3.DIENA (20.01.2025)

3.diena - Dēla iemiesošanās

Jeremija 33, 14-16
Psalms 72, 7.12.16-17
Jāņa 1, 1-14

No Baznīcas tēvu mantojuma
Viņš pieņēma visas cilvēka sajūtas, bet Viņā nebija grēka. Tādējādi Viņš juta izsalkumu – Viņš, kas baro visus dzīvos; Viņam slāpa – Viņam, kurš dāvā dzīvo ūdeni tiem, kas Viņam tic; Viņš pazina nogurumu – Viņš, atpūta visiem nogurušajiem; Viņš gulēja – Viņš, kurš, vienmēr būdams nomodā, sargā Izraēlu; Viņš raudāja – Viņš, kurš noslauka it visas asaras no mūsu acīm. [..] Viņš ietērpās mūsu iznīcībai pakļautajā miesā – Viņš, ko iznīcība neskar, lai panestu ciešanas, ko piedzīvo iznīcībai pakļautā miesa, un lai mirtu – Viņš, nemirstīgais, mirtu mirstīgā miesā, lai atbrīvotu mūs, vainīgos.
Gregors no Skevras (XII–XIII gs.)

Pārdomām
1. Kā ticība Jēzum, Dieva cilvēktapušajam Dēlam, iedvesmo un veido mūsu dzīvi?
2. Kā jūs esat piedzīvojuši Kristus mierinošo klātbūtni savā dzīvē?
3. Visur, kur satiekam kādu, kurš ir izslāpis, izsalcis, kurš raud vai cieš, Kristus ir klātesošs.

Lūgšana
Refrēns: Slava Tev, Kristu! Slava Tev!

Dieva Vārds, Tu tapi miesa un nāci dzīvot starp mums.
Visā Tu dalījies mūsu dzīvē;
Tu nomiri, kā mēs visi mirsim. R.

Dāvida dēls, ko gaidīja taisnīgie un pravieši,
Tu pasludināji Labo Vēsti nabagiem;
Tu pasludināji Kunga žēlastības laiku. R.

Tu nāci satriekt kalpības važas;
Tu pārstaigāji ceļus, labu darot;
Visiem Tu atvēri Dieva klātbūtnes ceļu. R.

Tu nāci pasaulē trauslumā un nabadzībā;
ar savu pazemību Tu samulsināji lepnos;
Tu aicināji pie sevis visus, kas cieš zem smagām nastām. R.

Tu esi Dieva Jērs un mūsu Gans,
Dieva kalps un mūsu Kungs,
Tu uzņēmies grēku mūsu dēļ, Tu, mūsu Pestītāj! R.

Lūgsimies!
Kungs Dievs, mūsu Tēvs, lai mūsu skatiens ir vērsts uz Tevi, lai kopā mēs soļojam no tumsas uz Tava vaiga gaismu, kura atklāta Jēzū, Tavā Dēlā, mūsu Brālī, kas dzīvo kopā ar Tevi un Svēto Garu tagad un mūžīgi mūžos. Amen.

2.DIENA (19.01.2025)

2.diena - Radīšana kā Dieva darbs

Mozus 1, 1-5
Psalms 148, 1.3.9-14
Vēstule romiešiem 8, 19-23

No Baznīcas tēvu mantojuma
Dievu nevar skatīt cilvēka acis, bet Viņš ir redzams un uztverams savā apredzībā un savos darbos. Kad redzam labi aprīkotu kuģi ienākam ostā, mēs pieņemam – kapteinis to vada; tāpat mums ir jāpieņem, ka Dievs ir Visuma kapteinis, pat ja Viņš nav redzams mūsu miesas acīm, jo ir neizzināms.
Teofils no Antiohijas (II gs.)

Pārdomām
1. Mēs ticam, ka Dievs ir klātesošs visā radībā, lai arī Viņa klātbūtne nereti ir grūti pamanāma.
2. Radība ir Dieva dāvana – pakļauta ciešanām, kuras bieži ir izraisījuši cilvēki. Kā mums labāk apzināties savu atbildību radības aizsardzībā un saglabāšanā?
3. Ja iespējams, pavadiet laiku dabā un vērojiet, kā tā mūs saista ar Radītāju!

Lūgšana
Refrēns: Esi slavēts, Kungs!

Mēs Tevi slavējam, mēs Tev pateicamies,
ak, Dievs, kura mīlestība ir nesatricināma,
par Tavas labvēlības lielajām zīmēm
un Tavu žēlsirdību pret visu radību. R.

It visu Tu esi radījis,
un par visu Tu teici, ka tas ir ļoti labs,
jo Tavs Gars mājo visā radībā
un viss pieder Tev, Kungs, kas mīli dzīvos. R.

Kungs, mēs pasludinām Tavu godību
gan bezgalīgajos, zvaigžņotajos Visuma plašumos,
gan vismazākajā dzīvības sēklā.
Mēs Tev pateicamies par Tavu roku darbiem
un par to, ka esi radījis cilvēkus. R.

Esi slavēts par gaisu, kas mūs dzīvina.
Esi slavēts par zemi, kas mūs baro.
Esi slavēts par ūdeni, kas mūs atveldzē.
Esi slavēts par uguni, kas mūs silda. R.

Ļaujot runāt visai radībai, pieņemot gan visas sāpes, gan priekus,
mēs Tevi slavējam un pateicamies Tev.
Kungs Dievs, visu Tu esi radījis
un visu Tu drīz pārveidosi, ietērpjot savā godībā. R.

Lūgsimies!
Kungs Dievs, Gaismas Tēvs, stiprini mūsu sirdi gaidās un cerībā, kamēr mēs strādājam vienotības labā un kopā tiecamies pēc visas radības harmonijas. Dari, lai esam lukturi, kas spīd līdz pat Tava Dēla atnākšanai godībā kopā ar visiem svētajiem Valstībā, kurai nebūs gala. Esi slavēts tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos. Amen.

1.DIENA(18.01.2025)

 

1.diena - Dieva tēvišķība un rūpes, kas valda pār Visumu

Jesajas 63:15-17
Psalms 139, 1-3.13.23.24
1. Vēstule korintiešiem 8, 5-6

No Baznīcas tēvu mantojuma
Kontemplējiet mīlestības noslēpumus – un jūs kontemplēsiet Tēva dziļumus, ko atklājis vienpiedzimušais Dēls, no Tēva dzemdinātais. Dievs pats ir mīlestība, un mīlestībā mēs Viņu uzlūkojam. Un, kamēr Dieva neizsakāmā realitāte ir Tēvs, Viņa līdzcietība pret mums ir kļuvusi māte.
Klements no Aleksandrijas (ap 150–215 AD)

Pārdomām
1. Kā jūs esat piedzīvojuši Dieva tēvišķās rūpes un mātišķo līdzcietību savā dzīvē?
2. Kas mums traucē katru cilvēku atzīt par Dieva bērnu?
3. Kā tas, ka Dievu atzīstam par Tēvu ikvienam, ietekmē to, kā uztveram citus, un mūsu attiecības ar viņiem?

Lūgšana
Refrēns: Mēs Tev pateicamies un Tevi slavējam, Kungs!

Mēs Tevi slavējam, Kungs, ak, Gaismas Tēvs:
no Tevis mēs saņemam visu labo un visas pilnīgās dāvanas. R.

Tu radīji pasauli un visu, ko tā ietver,
Tu esi debesu un zemes Kungs.
Visiem mirstīgajiem Tu dāvā dzīvību, elpu un visu. R.

Tu radīji visas tautas, kas apdzīvo zemi.
Viņu dēļ Tu noteici laika kārtību un viņu zemes robežas.
Cilvēku sirdī Tu liki dzimt domām par mūžību. R.

Debesu Tēvs, savā lielajā labestībā
Tu ar Likumu un praviešu teikto
mums dāvā dzīvības ceļu.
Žēlsirdīgais Tēvs, Jēzū, Tavā Dēlā,
Tu pasludināji Valstības Labo Vēsti. R.

Visa mierinājuma Dievs,
aicini mūs Tev sekot!
Mūsu glābšanai nostiprini mūsu roku darbu. R.

Lūgsimies!
Visas līdzcietības Tēvs, atjauno mūsu ticību Tev un vieno mūs savā mīlestībā, lai mēs spējam atzīt, ka esam Tavi bērni un ka esam viens. Mēs slavējam Tevi Jēzū Kristū, Tavā vienpiedzimušajā Dēlā, Svētā Gara vienībā. Amen.