Gaisma
28. novembris, 2024 pl. 22:41,
Nav komentāru
Man patīk no rītiem kādu brītiņu lūkoties pa guļamistabas logu. Dzīvojam trešajā stāvā, līdz ar to no augšas var pavērot kā cilvēki dodas savās gaitās, kā traucas automašīnas, un arī kā tumsu ir uzvarējusi tikko uzaususī saule, vai viegli uzsnigušās baltās sniega pūkas.
Arī pati katru rītu jūtos savādāk. Citreiz labi izgulējusies un moža, citreiz gribas dusmoties uz visu un visiem.
Taču kādu rītu mani uzrunāja šis pants no Jesajas grāmatas, kas Bībeles lasīšanas aplikācijā bija skaisti noformēts uz tumša fona, kurā aiz kalnu virsotnēm ausa saule:
"Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma." /Jes.9:1/
Tuvojas Adventa laika, kad vairāk domāsim tieši par šo gaismu tumsā un Jēzus piedzimšanu mūsu pasaulē.
Taču jau tagad katru vakaru mēs dodamies pie miera, kad ārā jau tumšs un arī agrie rīti, bieži vien ir tādi paši. Bet kā saule, vai baltais sniegs, kas no rīta izgaismo dienu, tā Dievs, patiesībā ir tas, kurš iedveš mums jaunu drosmi, iedvesmu, spēku. Vienalga vai atrodamies fiziskā tumsā vai arī tā jūtamies šajā savas dzīves posmā.
Nav jāgaida svētku laiks, lai smeltos gaismu. Jau tagad katrā dzīves tumšā brīdī vai drūmā domā, Viņš ir tas, pie kā patverties un Dieva klātbūtne, mīlestība uzvar mūsu iekšējo tumsu.
Ļausimies patiesajai Gaismai!